Brūklenāju vainags: stāsts

agrāki Arvienu es mēdzu atstāju beidzot biezās bizes bijām biju brīdi Brūklenāju vainags cilvēks citādi dēls Dievu domā domāju drīz dzeja dzejas dzīvē dzīvi gadā gadu gara dzīves gluži gribat gribētu jaunkundze jums jūsu jūtas jutu kāda kāds kādu kamēr klāt klusējām kļūst kļuvu kungu laikā laimīgi lasīju lielā priede literātūrā literātūru lūdzu ļoti māju māmulīt manas manī manis mans manu māsa māte Meža kungs mīlestī mīlestība mīlēt mīlu mīlulīt mīļā mūs Mūžīgā intelligence nāca nākšu nekāds Nerunā nevaru Olgertu Olģerts pār parādījās Poruka pasaulē paskatījās Pērļu Piektdiena Poruks prasīju priedes priekš puķes Rainis reālismu reiz rentes kungs rītu rokas runāt sāka sāku savas sēdējām silā sils simtām reižu sirds skatu stāvēja stundām šodien tālu teica teicu teikt Tēt tēva tēvam tevi tevis tēvs tēvu tiem tiešām tikko tomēr trepēm vairāk nekā varbūt varēja varētu Vecenīte vēstuli viens otram vienu viņai visi viss visvairāk Zābas zemes ziņā